Latvijas zilās šķirnes govju apraksts un raksturojums, to saturs
Dažreiz Baltijas zemnieku zemnieku saimniecībās var novērot retu parādību. Unikālas govis - Latvijas zilās govis ganās laukos. Dzīvnieki savu vārdu ieguva no neparastas pelēcīgi zilas nokrāsas ādā. Pasaulē vecākā šķirne ir apdraudēta. Mūsdienās ir ne vairāk kā simts savulaik populāro sugu eksemplāru.
Latvijas zilās krāsas apraksts un raksturojums
Pirmie oficiālie ieraksti par neparastu dzīvnieku ir datēti ar pagājušā gadsimta sākumu. Latvijas zilā šķirne ir dzimtene Baltijas jūras piekrastē un tagad sastopama Kurzemes zemnieku vidū. Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka zilā govs parādījās no ūdens virsmas. Jūras seno dievietes ganāmpulks pieauga uz zemi, kad debesīs parādījās mēness. Viens dzīvnieks pazuda un nonāca ciematā pie zvejniekiem. Viņš tiek uzskatīts par zemes sugu priekšteci.
Šķirnei ir gaļas un piena virziens. Svara pieaugums ir ātrs, bet prioritāte ir piens. Dzēriena tauku saturs ir 4,5%. Bet ir zināmi vismaz 7 dzīvnieki, kuros šis skaitlis pārsniedz 5%. Un vienā no Latvijas reģioniem tika audzēta zilā govs, dodot pienu ar olbaltumvielu saturu aptuveni 4% un tauku saturu 6,27.
Pēc pirmās atnešanās izslaukums ir 15 litri dienā. Vēlāk tas sasniedz 30 litrus. No 10 litriem piena iegūst līdz 3 kilogramiem biezpiena. Eļļa, kuras pamatā ir produkts, izrādās spilgti dzeltenā krāsā. Dzīvnieka kažokādas krāsa ir zila, dažreiz kombinācijā ar pelēku nokrāsu.
Pozitīvās un negatīvās puses
Latvijas zilā šķirne pieder pie universālā tipa. Dzīvniekiem tiek izteikti abi attīstības virzieni. Bet piena produkti izceļas ar augstu kvalitāti un olbaltumvielu saturu. Tāpat kā citiem liellopiem, zilajām govīm ir savas priekšrocības un trūkumi.
Zilas govis var audzēt dažādos reģionos. Krievijā šķirne iesakņojas gandrīz visur, izņemot dienvidu reģionus ar tveicīgu klimatu.
Apkope un kopšana
Latvijas zilo govju dzīves apstākļi ir atkarīgi no gadalaika. Vasarā dzīvnieki tiek izlaisti ganībām. Netālu no fermas vislabāk izvēlēties pastaigu laukumu ar labu un sulīgu zāli. Lai pasargātu no sliktiem laikapstākļiem, ieteicams aprīkot nojume.
Pildspalvveida pilnšļircē ir uzstādītas padevēji un atsevišķas ūdens tvertnes ziemai. Ja iespējams, process tiks automatizēts.
Uz grīdas tiek uzlikti siena paklāji. Kūdras un zāģu skaidas maisījums absorbē mitrumu un nepatīkamas smakas. Kad slāņi tiek notraipīti un mitri, slāņi tiek noņemti, un pēc tam tiek pievienoti jauni. Šis "matracis" aizsargā dzīvniekus ziemas laikā.
Latvijas govis ir pielāgotas vēsajam klimatam. Dzīvnieku novietne tiek regulāri vēdināta. Vēlams, lai ēkā būtu lieli logi, kas izvada pietiekamu saules gaismas daudzumu. Zilie dzīvnieki ir ļoti tīri. Corral ieteicams tīrīt ik pēc 2 dienām.
Ar ko barot šķirni
Barojot zilas govis, ir svarīgi ievērot režīmu un ņemt vērā vairākus noteikumus:
- Pārraugiet pārtikas kvalitāti.
- Uzturā ietilpst koncentrēta barība, svaiga zāle un sakņu kultūras, siens un vitamīnu kompleksi.
- Regulāri uzpildiet dzērājus. Ja nav iespējams automatizēt ūdens piegādi, pārliecinieties, ka šķidruma līmenis nenokrīt līdz minimālajām vērtībām.
Pirmā barošana tiek veikta agri no rīta, pārtraukumi starp ēdienreizēm tiek veikti vienādi.
Audzēšanas noteikumi
Retā šķirne ir izturīga, izturīga un izturīga pret laika apstākļiem. Zilie dzīvnieki apgalvo, ka tie ir plaši izplatīti. Govs pēc pārošanās ar jebkuru vēršu rada zilus pēcnācējus. Grūtības rada tas, ka gandrīz nepaliek unikālu dzīvnieku. Ir ļoti grūti iegūt teļus ar zilu kažoku. Bet prēmija lauksaimniekiem, kuri nolemj spert šādu soli, būs federālās subsīdijas. Latvijas valdība ir ieinteresēta govju, kas ir valsts nacionālais simbols, saglabāšanā. Eiropas Savienība palīdz arī lopu audzētājiem, lai aizsargātu apdraudētās sugas, ir izstrādāta īpaša programma.
Iespējamās slimības
Zilajām govīm ir spēcīga imunitāte. Šķirne ir izturīga pret leikēmiju. Reģistrēts ne viens vien slimības fakts ar bīstamu kaiti. Dzīvnieki izceļas arī ar to, ka nav ģenētiski fiksēta mastīta.
Galvenās problēmas rodas ar sliktu aprūpi:
- Turēšana pildspalvveida pilnšļircēs ar sliktu ventilāciju.
- Netīrumi un neregulāra tīrīšana.
- Pakaiši, kas reti tiek mainīti, kļūst par patogēno baktēriju pavairošanas centru.
- Nesabalansēta barošana.
Bīstams zilajām govīm un epidēmijām. Savlaicīga vakcinācija pasargās no trakumsērgas, mutes un nagu sērgas, Sibīrijas mēra un citām nāvējošām slimībām.
Vasaras karstums ir labvēlīgs patogēno mikroorganismu attīstībai. Kūts sanitārija ietaupīs jūs no problēmām. Lai saglabātu dzīvnieku veselību, ieteicams ievērot higiēnas pasākumus un uzraudzīt govju stāvokli. Par neparastu izturēšanos zvaniet veterinārārstam. Slimu indivīdu izolēšana apturēs infekcijas izplatīšanos pārējo iedzīvotāju vidū. Latvijas zilā govs ir reta suga, kurai ir gadsimta attīstības vēsture. Tagad zilo dzīvnieku saglabāšana ir atkarīga no entuziastu pūlēm un varas iestāžu atbalsta.